Tas kā mēs kaut ko pasakam ir svarīgāks par to, ko mēs pasakam!!! 
Jautājuma formulējums nosaka atbildi!
Piemērs: Divi palīgmācītāji jautā virspriesterim:
1) Vai es drīkstu ēst, kad lūdzos?
- Nē, tā būtu svētuma zaimošana un necieņa pret Dievu!
2) Vai es drīkstu lūgties, kad ēdu?
- Bez šaubām, lūgties vajag visu laiku, kad vien ir tāda iespēja, jo tas dara godu Dievam!
P.S. Lai mums pareizie formulējumi un gaidītās atbildes!!! 
